Pariet uz saturu

MDMA

Vikipedijas lapa
MDMA


MDMA strukturformula un molekulas modelis
CAS numurs 69610-10-2
Kimiska formula C11H15NO2
Molmasa 193,25 g/mol

MDMA (3,4-metilendioksi-N-metilamfetamins) ir fenetilaminu un amfetaminu klases psihoaktiva viela, visplasak pazistamais empatogens. MDMA izplata tablesu forma, kas zinamas ka ekstazi jeb ecstasy, saisinajumos: E, X jeb XTC. Ekstazi tabletes bez MDMA nereti satur piejaukumus, visbiezak specigus stimulantus ka amfetaminu. MDMA ir viena no izplatitakajam psihotropajam vielam, ta galvenokart ir asocieta ar klubu kulturu un elektronisko deju muziku.[1]

MDMA rada eiforiju, tuvibas sajutu ar citiem, novers satraukumu, tai ir stimulejosa un viegli psihedeliska iedarbiba. MDMA pirmoreiz tika sintezeta 1916. gada, saka iegut popularitati 1970. gados un 1980. gadu vidu tika kriminalizeta lielakaja dala pasaules valstu. Ta tiek izmantota zinatniskos un mediciniskos petijumos, galvenokart petot tas iespejamo pielietojumu psihoterapija.

Arstnieciskais pielietojums

[rediget | labot pirmkodu]
MDMA pulveris

Ir pieradits, ka MDMA ir efektivs lidzeklis psihoterapijas sesijas, jo vielas iedarbiba cilveks klust atklats un tam samazinas bailu izjuta, lidz ar to psihoterapeits var labak uzzinat un analizet pacienta psihologiskas problemas un sajutas.[2][3][4] Vairaki ieverojami psihoterapeiti, piemeram Leo Zefs un Klaudio Naranjo, izmantoja MDMA savas sesijas, pirms viela kluva nelegala. Psihoterapeiti zinoja, ka pacientiem ar viegliem psihiskiem traucejumiem pec MDMA izmeginasanas uzlabojas garigas veselibas stavoklis un to personiba, it ipasi tie speja daudz draudzigak un intimak komunicet ar sev tuvajiem cilvekiem.[5] MDMA tika uzskatits par loti efektivu lidzekli skirsanos velosu paru konfliktu atrisinasana. Pec MDMA aizlieguma 1985. gada ASV valdiba neatlava nevienu ar MDMA saistitu petijumu lidz 1992. gadam, kad FDA atlava Dr. Carlzam Grobam uzsakt eksperimentus ar cilvekiem.[6]

Posttraumatiska stresa sindroms

[rediget | labot pirmkodu]

2000. gada arsts Dzoss Karloss Buso veica pirmos petijumus ar MDMA palidzibu arstet posttraumatiska stresa sindromu (PTSD).[7] Kops 2009. gada ir publiceti vel divi petijumi psihoterapija PTSD arstesana. Pacienti pec divam vai trijam sesijam paradija daudz lielakus uzlabojumus neka grupa, kam tika sniegts placebo.[8][9] Sie uzlabojumi labsajutas zina saglabajas ari pec parbaudem vairakus gadus velak.[10]

Paslaik MDMA petijumi PTSD arstesana norisinas vel vairakas valstis, tai skaita Australija, Kanada un Izraela.[11]

Citi pielietojumi

[rediget | labot pirmkodu]

Tiek pielauts, ka MDMA empatiskie, savstarpeju tuvibu rosinosie un bailu mazinosie efekti varetu ari palidzet pieaugusajiem, kas cies ar autismu, integreties sabiedriba un mazinat socialo trauksmi. Paslaik tiek veikti petijumi ari MDMA efektivitate ari sim kliniskajam stavoklim.[12] Tapat tiek petits vielas potencials ar vezi neglabjami slimo pacientu nemiera mazinasana.[13]

Psihedelisko petijumu starpdisciplinara asociacija (MAPS) paredz, ka MDMA ka recepsu medikaments izrakstisanai pacientiem paradisies 2021. gada.[14][15]

Biologiska iedarbiba

[rediget | labot pirmkodu]

MDMA darbojas ka serotonina, noradrenalina un dopamina atbrivosanas agents.[16] Monoamina transportetaji to noved lidz neironiem.[16] Noklustot neironos, MDMA inhibite vezikularo monoamina transportetaju, tadejadi palielinot serotonina, noradrenalina, dopamina koncentraciju citoplazma,[17] un izraisa so neiromediatoru atbrivosanu, izmainot attiecigos transportetajus fosforilacijas procesa.[18]

Lida galam nav saprasts, ka MDMA kimiskie efekti ierosina vielai raksturigos psihoaktivos efektus. Lielaka dala pienemumu balstas uz serotonina atbrivosanu. MDMA neparastie empatogenie efekti tiek, vismaz daleji, hipotetiski skaidroti ka netiesas oksitocina sekrecijas rezultats no serotonina sistemas aktivizacijas.[19] Oksitocins ir hormons, kas izdalas apskausanas, orgasma, berna iznesasanas un pecdzemdibu laika un kas, domajams, nosaka tuvibas un uzticibas izveidosanos cilveku starpa.[20]

Deva un iedarbibas ilgums

[rediget | labot pirmkodu]

Videja MDMA deva, izmantojot vielu izklaidei, ir 80--150 mg, medicina (psihoterapija) izmantota deva medz but mazaka, ap 50 mg.[21]

Galvenie iedarbibas efekti ir paredzami un medz but diezgan lidzigi dazadu lietotaju vidu. Parsvara pirmie efekti sakas 15-45 minutes pec vielas uznemsanas, sasniedz maksimumu ap 75--120 minuti un ilgst 4--8 stundas.[22] Pec tam tie sak mazinaties. Kad viela ir atstajusi organismu, daudzi lietotaji izjut nogurumu un grutibas aizmigt.

Efektu raksturojums

[rediget | labot pirmkodu]

Velamie efekti

[rediget | labot pirmkodu]
MDMA kristali

Subjektivie efekti, kas ir iespejami vielas iedarbibas laika:[23][24][25][26]

  • viegla lidz ekstremala eiforija,
  • energijas piepludums (stimulacija),
  • paaugstinata velme komunicet,
  • samazinatas bailes, trauksmainiba un nedrosiba,
  • pastiprinata piederibas un tuvibas sajuta pret citiem,
  • pastiprinata milestiba un empatija pret citiem,
  • speja saprast, piedot, pienemt sevi un citus,
  • paaugstinata jutiba pret muziku,
  • pastiprinatas sensualas sajutas (garsa, oza, tauste, dzirde, redze),
  • ipasi pastiprinata tauste (bauda no pieskarieniem),
  • velme apskaut un skupstit citus cilvekus,
  • viegla psihedelija (pastiprinata kontrastu izskirstpeja, vizualizacijas ar aizvertam acim, laika izjutas zudums),
  • dzivi parmainosa, gariga pieredze,
  • analgezija, samazinata noguruma un sapju sajuta.

Citi efekti / blakusefekti

[rediget | labot pirmkodu]

Citi efekti, kas ir iespejami vielas iedarbibas laika:[27]

  • paaugstinats sirdsdarbibas atrums un asinsspiediens,
  • paaugstinata kermena temperatura,
  • pastiprinata skidrumu izdalisanas, svisana,
  • runas izmainas,
  • acu zilisu paplasinasanas,
  • neskaidra redze,
  • nistagms (gribai nepaklauta strauja, ritmiska acu abolu raustisanas),
  • trisms un bruksisms (zobu kosana, slipesana),
  • bezmiegs,
  • estgribas zudums,
  • nelabums un vemsana,
  • urina aizture,
  • (viriesiem) slikta erekcija, grutibas sasniegt ejakulaciju.

Pecefekti

[rediget | labot pirmkodu]

Pecefekti, kas sakas pec vielas iedarbibas beigam. Tie ir atkarigi no lietotaja psihologiska stavokla un organisma ipatnibam, uznemtas vielas daudzuma; tie var but nemanami, viegli vai specigi. Pecefekti fiziologiski ir saistami ar strauju serotonina limena pazeminasanos organisma, bet noguruma vai pat muskulu sapju celonis ir paaugstinata hiperaktivitate un kustesanas (piemeram, dejosana) iedarbibas laika.

  • Psihologiskie efekti:
    • trauksmainiba un paranoja,
    • depresija,[28][29][30][31]
    • pastiprinata emocionala jutiba, uzbudinamiba,[30]
    • nogurums,[28][31]
    • samazinatas uzmanibas un koncentresanas spejas, tai skaita vajinata motivacija,[29]
    • paliekosa pastiprinata milestibas un tuvibas izjuta pret citiem cilvekiem.
  • Fiziskie efekti:
    • neparastas sajutas galva, reibonis,[28]
    • apetites zudums,[29]
    • gremosanas traucejumi, piemeram, caureja vai aizcietejums,
    • bezmiegs,[29]
    • sapes un nespeks (no fiziskam aktivitatem iedarbibas laika, piemeram, dejosanas),[28][29][30][31]
    • zokla sapes (no bruksisma).[28][32][33]

Pardozesana

[rediget | labot pirmkodu]

MDMA pardozesana ir bistama un var ierosinat serotonina sindromu, stimulantu psihozi un hipertensivo krizi, ar siem stavokliem saistitos simptomus. Naves iestasanas pardozesanas gadijuma gan ir loti reta, tomer iespejama.

Atkariba, tolerance un lietosanas paradumi

[rediget | labot pirmkodu]

MDMA atkaribas potencials ir pretrunigs. Vielai raksturiga speciga tolerance, kas nozime gandriz pilnigu efektu zudumu, lietojot to regulari vai vairakas reizes pec kartas. Tolerances un neirotoksicitates del rekomendejamais gaidisanas ilgums starp divam vielas lietosanas reizem ir 3 menesi, minimalais pielaujamais -- 1 menesis.[21] Vairums MDMA lietotaju vielu neizmegina vairak par 10-20 reizem dzive.[21] Tapat pecefekti medz vairak but psihologiski, ne fiziski. So ipasibu del viela nerada fizisku atkaribu, lai gan tas lietotajiem var noverot tieksmi ik pec laika atkartot vielas iedarbibu. Britu medicinas zurnala The Lancet vairaku ekspertu aptauja ekstazi ierindoja ka mazaku atkaribu izraisosu neka kokains, amfetamins, alkoholiskie dzerieni, tabaka un marihuana.[34]

Pec Eiropas Narkotiku un narkomanijas uzraudzibas centra (EMCDDA) datiem 2009. gada tikai neliels skaits nelegalo psihoaktivo vielu lietotaju velas arsteties no ekstazi izraisitam problemam, to ka primaro narkotiku mineja mazak neka 1% visu registreto jauno arstniecibas pacientu (1,3 tukstosi pacientu). Salidzinajumam amfetamina lietotaju skaits arstniecibas iestades ir 20 reizes lielaks (20 tukstosi pacientu), bet kanepju lietotaju (tai skaita, marihuanas) -- 90 reizes lielaks (93 tukstosi pacientu).[35]

Ilgtermina ietekme

[rediget | labot pirmkodu]

Petijumi par iespejamiem MDMA ilgtermina efektiem galvenokart pieversas diviem virzieniem. Pirmais ir iespejama serotonergiska toksicitate. Otrais ir psihiatriskas un uzvedibas problemas, kas rodas no MDMA lietosanas.

MDMA izraisa serotonina transportetaju atpakalsaistes koncentracijas samazinasanos smadzenes. Laiks, kura smadzenes atkopjas no serotonergiskajam izmainam, nav skaidrs. Viens petijums rada neatgriezeniskas serotonergiskas izmainas daziem dzivniekiem, kas tika paklauti MDMA iedarbibai.[36] Citi petijumi rada iespaidu, ka smadzenes var atkopties no serotonergiskajiem bojajumiem.[37][38]

Dazi petijumi izdara pienemumus, ka MDMA var but neirotoksiska cilvekiem.[39][40] Kamer citi petijumi liek secinat, ka jebkadi iespejamie smadzenu bojajumi var pec laika vismaz daleji izzust, atturoties vielu lietot velreiz.[38][41]

MDMA lietosana rada paliekosanas psihologiskas izmainas. Vairaki petijumi norada, ka ta atstaj vieglas izmainas macisanas, atminas, uzmanibas spejas un garastavokli,[42] kamer citi petijumi sos rezultatus ir apstridejusi.[43][44] Cilvekiem, kas ir lietojusi MDMA, ir raksturiga pastiprinata impulsivitate.[45][46]

Kaitejumu mazinosie pasakumi

[rediget | labot pirmkodu]

Lai mazinatu negativos pecefektus pec vielas lietosanas, medz izmantot uztura bagatinatajus, ko lieto pastiprinata daudzuma pirms vielas lietosanas, iedarbibas laika un kadu laiku pec tam. Galvenie izmantotie uztura bagatinataji ir alfaliposkabe, magnezijs, kvercetins, C vitamins un 5-HTP. Ja pirmie palidz noverst neirotoksicitati un hepatoksicitati, tad 5-HTP tiek izmantots serotonina limena stabilizesanai, to nav ieteicams lietot vielas iedarbibas laika, bet sakt lietot tikai 12 stundas pec tam. Iedarbibas laika svarigs ir pareizs udens paterins (izdzerti 250--500 ml stundas laika), lai noverstu organisma atudenosanos, jo iedarbibas laika biezi nejut nogurumu un slapes.[47]

Lai noverstu neirotoksicitati, iedarbibas neefektivitati un serotonina receptoru bojajumus, MDMA nav ieteicams vairakas reizes pardozet atkartoti, ka ari lietot vairakas dienas pec kartas, velamais minimalais gaidisanas laiks starp divam lietosanas reizem ir 1 menesis; tas ir laiks, kura ir gandriz atjaunojies serotonina daudzums receptoros.[47]

MDMA nedrikst lietot kopa ar antidepresantiem. Sada kombinacija var izraisit serotonina sindromu, neirotiskus bojajumus un apslape dalu MDMA efektu. MDMA nav ieteicams lietot kopa ar kokainu, amfetaminu un citiem stimulantiem (pastiprina stimulantu pardozesanas iespejamibu, parkarsanas draudus), un alkoholiskos dzerienus (pastiprina atudenosanos). Kombinacijas ar tabaku, marihuanu, LSD, ketaminu, psilocibina senem tiek uzskatitas ka salidzinosi drosas. Anglu valoda tam ir pieskirtas dazadas iesaukas ka candy flipping (ar LSD), hippy flipping (ar senem) vai kitty flipping (ar ketaminu).[48]

Nelegala aprite

[rediget | labot pirmkodu]
Ekstazi tabletes

MDMA Apvienotaja Karaliste kriminalizeja 1977. gada, ASV -- 1985. gada, Australija -- 1986. gada, bet Niderlande -- 1988. gada. MDMA ir visu so valstu kontroleto vielu sarakstos augstakaja kategorija, lai gan vielas mediciniska potenciala del vielas pozicija ir bijusi diskutabla. 1987. gada ASV uz gadu viela tika iznemta no 1. kategorijas aizliegto vielu saraksta un ierindota 3. kategorija, kopa ar tadiem medikamentiem ka Valium un Xanax, bet pec tam atkal atjaunota 1. kategorija.[49] Niderlandes narkotiku apkarosanas komiteja 2011. gada to velejas ieklaut "vieglo narkotiku" saraksta, kur ir marihuana un psihedeliskas senes, tomer tas netika darits, jo tiktu veicinats ekstazi eksports uz kaiminvalstim, kur ta tiek stingri kontroleta.[50]

Sastopamiba melnaja tirgu

[rediget | labot pirmkodu]

MDMA melnaja tirgu parsvara tiek izplatita ekstazi tablesu un kapsulu veida. To uznem ieedot, retak intranazali vai anali. Pec EMCDDA datiem videjais MDMA daudzums ekstazi tabletes Eiropa ir no 64--90 mg, kamer videja ekstazi tabletes cena svarstas no 5 lidz 9 eiro.[51]

Ekstazi tablesu tiriba

[rediget | labot pirmkodu]

Ta ka MDMA tiek izplatita nelegali, tas devas sastavs var but parastajam lietotajam nezinams. Ekstazi tabletem loti biezi klat ir dazadi piejaukumi (to daudzums no 15% lidz pat 100%). Tie visbiezak ir amfetamins, mefedrons, metamfetamins, BZP, efedrins, metilons un kofeins. Tapat sastava medz but ari paracetamols, ibuprofens un talks. Galvenokart sis vielas piejauc, lai samazinatu razosanas izmaksas vai ari, piejaucot stimulantus, lai veicinatu fizisku pieradumu, jo pasam MDMA tas nav raksturigs (MDMA pamata paaugstina serotonina limeni, kamer stimulanti -- dofamina limeni). Tirs MDMA melnaja tirgu parasti tiek pardots pulvera veida un ta cenas ir daudz augstakas neka ekstazi tabletem.

Ekstazi Latvija

[rediget | labot pirmkodu]
Ekstazi izmeginajuso cilveku ipatsvars vecuma grupa 15-64 gadi dazadas Eiropas valstis

No Eiropas valstim Latvija ir 4. vieta ekstazi izmeginajuso jauniesu ipatsvara zina (8,5%) pec Apvienotas Karalistes (12,4%), Niderlandes (11,6%) un Irijas (10,9%); Latvija izmeginajuso skaits ir vairak ka divreiz lielaks neka videji Eiropa (3,4%).[51] Attiecigi ari videja ekstazi tablesu tiriba Latvija ir augsta (99 mg), virs Eiropas videja limena.[52]

Izplatiba

[rediget | labot pirmkodu]

Latvija ekstazi ir otra visbiezak lietota nelegala substance uzreiz pec kanepju izstradajumiem (marihuanas un hasisa). Pec 2007. gada veiktajiem petijumiem ekstazi Latvija 15--64 gadu vecuma grupas vidu bija izmeginajusi 4,7% iedzivotaju, kas bija pieaudzis salidzinajuma ar 2003. gada petijumiem, kad ekstazi lietotaju skaits bija 2,4%.[53] Vecuma grupa 15--34 gadi raditaji bija augstaki un 2007. gada no sis vecuma iedzivotajiem ekstazi bija izmeginajusi 8,5%.[53]

Rigas domes Labklajibas departaments savukart ir veic atkartotus petijumus vel jaunaka vecuma grupa (9. un 10. klasu skolenu vidu). Saja vecuma grupa savukart 2010. gada ekstazi bija izmeginajusi 4,7% skolenu, kas savukart bija lietosanas kritums no 2006. un 2008. gada, kad ekstazi izmeginajusie bija attiecigi 6% un 4,9%.[54]

Latvijas normativais regulejums

[rediget | labot pirmkodu]

MDMA ir ieklauta Latvija kontrolejamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I saraksta (aizliegtas seviski bistamas narkotiskas vielas, tam pielidzinatas psihotropas vielas un augi). Saskana ar likuma "Par Kriminallikuma speka stasanas un piemerosanas kartibu" 2. pielikumu, MDMA daudzums lidz 0,1 gramiem atzistams par nelielu, bet virs 2 grama -- par lielu.[55]

Par MDMA lietosanu vai uzglabasanu nelielos apmeros izsaka bridinajumu vai uzliek naudas sodu lidz 200 latiem.[56] Par MDMA izgatavosanu, iegadasanos, glabasanu, parvadasanu un parsutisanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai islaicigu brivibas atnemsanu, vai brivibas atnemsanu lidz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.[57] Ja tas tiek darits realizacijas noluka, tad cietumsods var but lidz 15 gadiem.[57]

  1. | World Health Organization (2004). Neuroscience of psychoactive substance use and dependence. (angliski)
  2. | Greer G. and Tolbert R. (1989). "The Therapeutic Use of MDMA" Arhivets 2012. gada 11. septembri, Wayback Machine vietne., pp. 21--36 in Ecstasy: The Clinical, Pharmacological, and Neurotoxicological Effects of the Drug MDMA, Peroutka, SJ (ed.) Springer, ISBN 0-7923-0305-9.
  3. | Doblin R (2002). "A Clinical Plan for MDMA (Ecstasy) in the Treatment of Post-Traumatic Stress Disorder (PTSD): Partnering with the FDA". J Psychoactive Drugs 34 (2): 185--194. doi:10.1080/02791072.2002.10399952. PMID 12691208. Arhivets no originala 2013. gada 20. janvari. Atjauninats: 2014. gada 31. marta.
  4. | Sessa B, Nutt DJ (2007). "MDMA, Politics and Medical Research: Have We Thrown the Baby Out With the Bathwater?". J. Psychopharmacol. (Oxford) 21 (8): 787--791. doi:10.1177/0269881107084738. PMID 17984158. Arhivets no originala 2014. gada 18. aprili. Atjauninats: 2014. gada 31. marta.
  5. | Greer, G.; Tolbert, R. (1986). "Subjective Reports of the Effects of MDMA in a Clinical Setting". Journal of Psychoactive Drugs 18 (4): 319--327. doi:10.1080/02791072.1986.10472364. PMID 2880946. Arhivets no originala 2018. gada 16. decembri. Atjauninats: 2014. gada 31. marta.
  6. | Julie Holland. Ecstasy: The Complete Guide: A Comprehensive Look at the Risks and Benefits, 2001. 20. lpp.
  7. | Julie Holland. Ecstasy: The Complete Guide: A Comprehensive Look at the Risks and Benefits, 2001. 391. lpp.
  8. | Mithoefer MC; Wagner MT; Mithoefer AT; Jerome I; Doblin R. (2009). "The safety and efficacy of {+/-}3,4-methylenedioxymethamphetamine-assisted psychotherapy in subjects with chronic, treatment-resistant posttraumatic stress disorder: the first randomized controlled pilot study.". Journal of Psychopharmachology 25 (4): 439--52. doi:10.1177/0269881110378371. PMC 3122379. PMID 20643699.
  9. | Veidne:Cite pmid
  10. | Veidne:Cite pmid
  11. | http://www.maps.org/research/mdma/
  12. | http://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT02008396
  13. | Ecstasy to be tested on terminal cancer patients Arhivets 2012. gada 30. janvari, Wayback Machine vietne., Associated Press, 2004. gada 28. decembri. (angliski)
  14. | <>. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 5. aprili. Skatits: 2014. gada 31. marta.
  15. | <>. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 20. februari. Skatits: 2014. gada 31. marta.
  16. 1 2 Fitzgerald JL, Reid JJ (1990). "Effects of methylenedioxymethamphetamine on the release of monoamines from rat brain slices". European Journal of Pharmacology 191 (2): 217--20. doi:10.1016/0014-2999(90)94150-V. PMID 1982265.
  17. | Bogen IL, Haug KH, Myhre O, Fonnum F (2003). "Short- and long-term effects of MDMA ("ecstasy") on synaptosomal and vesicular uptake of neurotransmitters in vitro and ex vivo". Neurochemistry International 43 (4--5): 393--400. doi:10.1016/S0197-0186(03)00027-5. PMID 12742084.
  18. | Fleckenstein AE, Volz TJ, Riddle EL, Gibb JW, Hanson GR (2007). "New insights into the mechanism of action of amphetamines". Annual Review of Pharmacology and Toxicology 47: 681--98. doi:10.1146/annurev.pharmtox.47.120505.105140. PMID 17209801.
  19. | <>. New Scientist. 2007. gada 4. aprilis.
  20. | Theodoridou A, Rowe AC, Penton-Voak IS, Rogers PJ (2009). "Oxytocin and social perception: oxytocin increases perceived facial trustworthiness and attractiveness". Horm Behav 56 (1): 128--32. doi:10.1016/j.yhbeh.2009.03.019. PMID 19344725.
  21. 1 2 3 <>. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 29. marta. Skatits: 2014. gada 31. marta.
  22. | Liechti, ME; Gamma, A; Vollenweider, FX (2001). "Gender Differences in the Subjective Effects of MDMA". Psychopharmacology 154 (2): 161--168. doi:10.1007/s002130000648. PMID 11314678.
  23. | <>. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 31. marta. Skatits: 2014. gada 31. marta.
  24. | Veidne:Cite pmid
  25. | Veidne:Cite pmid
  26. | <>. Arhivets no originala, laiks: 2017. gada 20. julija. Skatits: 2014. gada 31. marta.
  27. | The Psychological and Physiological Effects of MDMA on Normal Volunteers, by Joseph Downing, from Journal of Psychoactive Drugs, Vol. 18/4 1986.
  28. 1 2 3 4 5 <>. erowid.org. Skatits: 2010. gada 25. maijs.
  29. 1 2 3 4 5 <>. betweenthelines.net.au. Arhivets no originala, laiks: 2012. gada 28. oktobri. Skatits: 2010. gada 25. maijs.
  30. 1 2 3 <>. ydr.com.au. Skatits: 2010. gada 25. maijs.
  31. 1 2 3 <>. betterhealth.vic.gov.au. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 26. aprili. Skatits: 2010. gada 25. maijs.
  32. | Arrue A, Gomez FM, Giralt MT. <>. mdma.net, April 2004. Skatits: 2010. gada 25. maijs.
  33. | <>. bruxism.org.uk. Arhivets no originala, laiks: 2013. gada 17. aprili. Skatits: 2010. gada 25. maijs.
  34. | Nutt D, King LA, Saulsbury W, Blakemore C (2007). "Development of a rational scale to assess the harm of drugs of potential misuse". Lancet 369 (9566): 1047--53. doi:10.1016/S0140-6736(07)60464-4. PMID 17382831.
  35. | European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Annual report: the state of the drugs problem in Europe (PDF). Luxembourg : Office for Official Publications of the European Communities, 2011. 49. lpp. ISBN 978-92-9168-324-6. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 23. aprili. Skatits: 2014. gada 31. marta. (angliski)
  36. | Fischer C, Hatzidimitriou G, Wlos J, Katz J, Ricaurte G (1995). "Reorganization of ascending 5-HT axon projections in animals previously exposed to the recreational drug (+/-)3,4-methylenedioxymethamphetamine (MDMA, "ecstasy")". J. Neurosci. 15 (8): 5476--85. PMID 7643196.
  37. | 3.0.CO;2-3"},"url":{"wt":"http://www.erowid.org/references/refs_view.php?ID=367"},"access-date":{"wt":"{{dat|2014|04|02||bez}}"},"archive-url":{"wt":"https://web.archive.org/web/20140419113802/http://www.erowid.org/references/refs_view.php?ID=367"},"archive-date":{"wt":"{{dat|2014|04|19||bez}}"}},"i":0}}]}">Scheffel U, Szabo Z, Mathews WB, et al. (1998). "In vivo detection of short- and long-term MDMA neurotoxicity--a positron emission tomography study in the living baboon brain". Synapse 29 (2): 183--92. doi:10.1002/(SICI)1098-2396(199806)29:2<183::AID-SYN9>3.0.CO;2-3. PMID 9593108.
  38. 1 2 Reneman L, Lavalaye J, Schmand B, et al. (2001). "Cortical serotonin transporter density and verbal memory in individuals who stopped using 3,4-methylenedioxymethamphetamine (MDMA or "ecstasy"): preliminary findings". Arch. Gen. Psychiatry 58 (10): 901--6. doi:10.1001/archpsyc.58.10.901. PMID 11576026.
  39. | Ecstasy and Neurotoxicity Arhivets 2014. gada 17. februari, Wayback Machine vietne. at Dancesafe.org
  40. | Does MDMA Cause Brain Damage? Arhivets 2014. gada 3. aprili, Wayback Machine vietne., Matthew Baggott, and John Mendelson
  41. | Research on Ecstasy Is Clouded by Errors Arhivets 2014. gada 24. janvari, Wayback Machine vietne., Donald G. McNeil Jr., New York Times (2 December 2003).
  42. | Veidne:Cite pmid
  43. | Study claims recreational ecstasy use and depression unrelated, Wikinews, (26 April 2006).
  44. | Guillot C, Greenway D (2006). "Recreational ecstasy use and depression". J. Psychopharmacol. (Oxford) 20 (3): 411--6. doi:10.1177/0269881106063265. PMID 16574715. Arhivets no originala 2013. gada 20. janvari. Atjauninats: 2014. gada 2. aprili.
  45. | Morgan 2000
  46. | Sumnall & Cole 2005
  47. 1 2 [novecojusi saite]"}]]}">http://www.rollsafe.org/
  48. | University of Maryland, College Park Center for Substance Abuse Research. <>. Arhivets no originala, laiks: 2013. gada 7. maija. Skatits: 2014. gada 2. aprili.
  49. | Grinspoon v. Drug Enforcement Administration, 828 degF.2d 881 (1st Cir. 1987)
  50. | Committee: the current system of the Opium Act does not have to be changed | Press release Arhivets 2012. gada 29. aprili, Wayback Machine vietne.. Government.nl (24 June 2011). Retrieved on 29 August 2012.
  51. 1 2 European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Annual report: the state of the drugs problem in Europe (PDF). Luxembourg : Office for Official Publications of the European Communities, 2013. 49. lpp. ISBN 978-92-9168-324-6. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 23. aprili. Skatits: 2014. gada 31. marta. (angliski)
  52. | <>. Arhivets no originala, laiks: 2014. gada 18. decembri. Skatits: 2014. gada 31. marta.
  53. 1 2 Country overview: Latvia, European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Atjaunots: 2012. gada 13. janvari. (angliski)
  54. | Riska un aizsargajoso faktoru ietekme uz atkaribu izraisoso vielu lietosanu jauniesu vidu[novecojusi saite], Rigas domes Labklajibas departaments. Atjaunots: 2012. gada 13. janvari.
  55. | Par Kriminallikuma speka stasanas un piemerosanas kartibu, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 17. julija
  56. | Latvijas Administrativo parkapumu kodekss, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augusta.
  57. 1 2 Kriminallikums Arhivets 2011. gada 26. oktobri, Wayback Machine vietne., likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augusta.

Arejas saites

[rediget | labot pirmkodu]
Pazistamakas psihotropas vielas
Opioidi
Depresanti
Stimulanti
Antidepresanti
Empatogeni
Halucinogeni
Antiholinergiskie
Kanabinoidi
Neiroleptiki
Saistitie raksti