Autisms

Autisms (grieku: autos, autos -- 'pats') jeb autiska spektra traucejumi ir dazadu pakapju garigi traucejumi, kam raksturigas nepietiekami attistitas saskarsmes spejas un sociala distancesanas. Autisma pazimes paradas berniba, kad var noverot vecumam nepietiekamas socialas prasmes attiecibas ar vienaudziem un tendenci but vienatne. Lielakoties socialas iemanas dzives laika tiek apgutas, bet tas notiek lenak neka citiem cilvekiem un ne pilnvertigi.

Autisma slimnieku skaits pastavigi pieaug, lai gan daleji to nosaka efektivaka diagnosticesana. 2017. gada ar autiska spektra traucejumiem diagnosticeja 1,5% bernu attistitajas valstis.^[1] Viriesiem autismu diagnostice 4--5 reizes vairak neka sievietem.^[2] Vieglaka un izplatitaka autisma forma ir Aspergera sindroms.

Terminu "autisms" pirmo reizi ieviesa Pauls Eigens Bleilers sava sizofrenijas apraksta 1908. gada.^[3] Sizofrenijas diagnoze tolaik bija plasaka neka tas musdienu ekvivalents: rakstija, ka autiskiem berniem ir bernibas sizofrenija.^[4] Agrako petijumu, kura galvena uzmaniba tika pieversta berniem, kuri musdienas tiek uzskatiti par autistiem, 1920. gados veica Gruna Suhareva.^[5] 1930. un 1940. gados Hanss Aspergers un Leo Kanners aprakstija divus saistitus sindromus, kurus velak nosauca par infantilo autismu un Aspergera sindromu attiecigi. Kanners domaja, ka vina aprakstitais stavoklis varetu atskirties no sizofrenijas,^[3][4] un turpmakajas desmitgades paatrinajas petijumi par so temu.^[3] Tomer formali autiskiem berniem joprojam tika diagnosticeti dazadi ar sizofreniju saistiti termini,^[4] bet 1970. gadu sakuma kluva plasak atzits, ka autisms un sizofrenija patiesiba ir atskirigas psihiskas slimibas,^[4] un 1980. gada tas pirmo reizi tika formalizets ar jaunam diagnostikas kategorijam.^[6] Aspergera sindroms tika ieviests ka formala diagnoze 1994. gada, bet 2013. gada Aspergera sindroms un bernibas autisms tika apvienoti viena diagnostikas kategorija -- autiska spektra traucejumi.^[6]

Viena no raksturigakajam ipatnibam, ka autisms izpauzas dzive no apkartejo cilveku skatu punkta, ir konkreta individa nosliece noskirties no apkartejas sabiedribas, tacu ta drizak ir nespeja uz saskarsmi, nevis apzinata noskirsanas.

Raksturigie simptomi

• nespeja veidot acu kontaktu un izteikts diskomforts/trauksme, ja individs ir spiests to darit preteji savai gribai (ari gadijuma, ja vins pats megina sevi piespiest veidot acu kontaktu),
• neadekvata emocionala atbilde uz kadiem noteiktiem notikumiem, piemeram, individs nereage, ja notiek kas iespaidigs, vai smaida, ja kads uz vinu dusmojas,
• nespeja atsifret cilveku nolukus attieciba pret viniem pat tad, ja apkartejie cilveki bez kavesanas zinatu, ka, piemeram, sim cilvekam ir tadi un tadi noluki,
• novelota vai saasinata reakcija uz apkart notiekoso (piemeram, uz peksnu troksni),
• apsestibas un kompulsiva uzvediba (obsesivi kompulsivie traucejumi -- kas izpauzas dazados veidos, kaut vai nepatika pret nepara skaitliem, kompulsiva roku mazgasana utt.) -- sada uzvediba ir atseviska traucejumu grupa, kas pati par sevi neliecina par autismu, tacu biezi izriet no ta,
• dazadu secibu un hierarhiju saskatisana un aizrautiba ar to, kas kopa ar socialu norobezotibu sekme iedzilinasanos dazados sauri specifiskos, detalizetos tematos, piemeram, politiska geografija, dinozauri vai jebkas cits.

Autisms var but smaga forma, papildinats ar smagam iedzimtam deformacijam, kad individs tik tiesam ir invalids un ir atkarigs no aprupes, tacu pats par sevi tas nav saistits ne ar kadam fiziskam problemam. Atkariba no ta, cik smagi tas ietekme cilveku, var but fiziski veseli cilveki, kas 40 gadu vecuma joprojam dzivo ar vecakiem, un viniem nekad nav bijusas romantiskas attiecibas ne ar vienu, tacu ir ari cilveki, kas, neskatoties uz grutibam veidot acu kontaktu un citam ieprieksminetajam izpausmem, spej aiziet no vecaku majam, dabut darbu un pat nodibinat romantiskas attiecibas -- isak sakot, veidot neatkarigu dzivi.

Dazadu apakskategoriju skaita ir Aspergera sindroms un PDD-NOS (Pervasive Developmental Disorder -- Not Otherwise Specified, ko varetu tulkot "visaptverosas attistibas traucejumi, kas nav mineti citur"). Aspergera sindroms ir vispazistamaka ar autismu saistita diagnoze angliski runajosaja pasaule, tacu diagnosticesanas kriteriji dazadam autisma apakskategorijam ir loti strikti -- tos, kuri precizi neatbilst citam kategorijam, diagnostice ar PDD-NOS. Praktiskaja dzive gan tas nerada lielu atskiribu.

• Aspergera sindroms
• Personibas traucejumi
• Sociala fobija