Meitnerijs

Meitnerijs^[1] ir maksligs kimiskais elements ar simbolu Mt un atomskaitli 109. Tas ir loti radioaktivs kimiskais elements. Daba meitnerijs nav sastopams. Kimisko elementu periodiskaja tabula meitnerijs atrodas pie parejas metaliem, 9. grupa zem iridija. Pagaidam meitneriju nevar iegut tada daudzuma, lai varetu izpetit ta fizikalas ipasibas, lai gan tiek paredzets ka tas bus sudrabains metals, kas reages ar gaisu, udeni un skabem. Ja ta ipasibas bus lidzigas ka citiem 9. grupas kimiskajiem elementiem, tad meitnerija oksidesanas pakape bus +3 un +4, ka ari +6 kimiskaja savienojuma ar fluoru (MtF₆).

Meitnerijs ir maksligi ieguts kimiskais elements. Daba tas nav sastopams. Ir zinami vairaki meitnerija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 265 lidz 279.^[2] Visstabilakais no tiem ir ²⁷⁸Mt, kura pussabruksanas periods ir 7,6 sekundes.

Meitneriju pirmo reizi ieguva 1982. gada Darmstates Smago jonu petijumu instituta Petera Armbrustera un Gotfrida Mincenberga vadita zinatnieku grupa.^[3] Vini bismuta-209 izotopa merki bombardeja ar dzelzs-58 dalinam. Aptuveni pec nedelas ilga eksperimenta viens meitnerija atoms tika detektets. Tas radas pec sadas kodolreakcijas:

209
83Bi + 58
26Fe - 266
109Mt + 1
0n

Si registreta dalina sabruka aptuveni pec 5 milisekundem, sakuma alfa sabruksana par boriju, bet pec tam par dubniju, visbeidzot beta sabruksana par rezerfodiju. Citi meitnerija izotopi velak tika registreti vel smagaku atomu sabruksanas gadijumos.

Lidz 1997. gadam sis elements bija zinams ar nosaukumu unnilennium, bet tad Starptautiska Teoretiskas un praktiskas kimijas apvieniba (IUPAC) oficiali to nodeveja par "meitneriju" par godu austriesu fizikei Lizei Meitnerei.

• Vikikratuve par so temu ir pieejami multivides faili. Skatit: Meitnerijs.

• Encyclopaedia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielas enciklopedijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielas enciklopedijas raksts (2004-2017) (krieviski)