Neons

Vikipedijas lapa

Neons

10	8 2
Ne 20,1797 g/mol
[He]2s²2p⁶

Neona spidesana elektriskaja lauka

4,4 (?)

0,8999 kg/m³

24,48 K (-248,67 degC)^[1]

Virsanas temperatura

27,102 K (-246,048 degC)^[1]

Triskarsais punkts

24,5561 K (-249 degC), 43 kPa

Kritiskais punkts

44,4 K, 2,76 MPa

Neons ir kimiskais elements -- celgaze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10. Neons ir kimiski inerts un neveido savienojumus (elektriska izlade var ierosinat Ne₂⁺ tipa molekularo jonu veidosanos).^[2] Neonu 1898. gada atklaja skotu kimikis Viljams Remzijs (William Ramsay) un anglu kimikis Moriss Traverss (Morris Travers).

Kimiska elementa nosaukums ir radies no grieku varda neos (neos), kas nozime "jauns".

Neona ipasibas

[rediget | labot pirmkodu]

Neona fizikalas ipasibas

[rediget | labot pirmkodu]

Neona virsanas temperatura ir -246,048 degC, bet kusanas temperatura ir -248,67 degC. Vel zemakas virsanas un kusanas temperaturas ir tikai udenradim un helijam.

Neona kimiskas ipasibas

[rediget | labot pirmkodu]

Normalos apstaklos neons ir kimiski inerta gaze. Ar citiem kimiskajiem elementiem praktiski savienojumus neveido.

Atrasanas daba

[rediget | labot pirmkodu]

Neons ir viens no visizplatitakajiem elementiem Visuma. Vairak ir tikai udenradis, helijs, skabeklis, ogleklis un slapeklis. Bet uz Zemes neons nav tik izplatits kimiskais elements. Daba neons ir sastopams gaisa sastava (0,0018 %)^[3], un no gaisa to ari iegust. No helija skidru neonu atdala, adsorbejot uz aktivas ogles, ko dzese ar skidru slapekli. Otra atdalisanas metode ir neona izsaldesana, ka dzesetaju lietojot skidru udenradi. Zemes garoza neons ir vel retak sastopams (0,000 000 5%).^[4]

Dabiskais neons sastav no trim stabiliem izotopiem -- neona-20 (90,48% no kopeja neona daudzuma daba), neona-21 (0,27%) un neona-22 (9,25%).^[5] Ir zinami vel pieci nestabili neona izotopi.^[1]

Izmantosana

[rediget | labot pirmkodu]

Neonu lieto dazadam gazizlades spuldzem (tas spid oranzsarkana krasa). To lieto ari gazizlades stabilitronu un dazu citu elektronisko iericu pildisanai.

Atsauces

[rediget | labot pirmkodu]

Vikikratuve par so temu ir pieejami multivides faili. Skatit: neons

1 2 3 <> (angliski). chemistry.about.com. Arhivets no originala, laiks: 2011-06-07. Skatits: 2011-07-30.
| Nails Ahmetovs. Neorganiska kimija (latviski). Riga : Zvaigzne, 1978. 576. lpp.
| <> (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatits: 2011-10-01.
| Harry H. Binder. Lexikon der chemischen Elemente. Stuttgart : S. Hirzel Verlag, 1999. ISBN 3-7776-0736-3.
| <> (angliski). Jefferson Lab. Arhivets no originala, laiks: 2011-10-18. Skatits: 2011-08-24.