Pariet uz saturu

macOS

Vikipedijas lapa
macOS
Mac OS X 10.5 "Leopard"
Uznemums / izstradatajs Apple Inc.
OS saime Unix
Pirmkoda modelis Aizvertais kods ar (atverta koda komponentem)
Pedeja izlaiduma versija 26.0 / 15 septembris 2025
Atbalstitas platformas x86, x86-64, PowerPC (32-bitu & 64-bitu), ARM
Kodola tips Hibrida kodols
Lietotaja saskarne pec noklusejuma Aqua
Licence EULA
Timekla vietne Apple - Mac OS X

macOS (agrak: Mac OS X un OS X) ir grafisku operetajsistemu linija, kuru izstrada un tirgo Apple Inc.; tas pedeja versija tika pievienota visiem paslaik piegadatajiem Macintosh datoriem. macOS ir pectecis sakotnejai Mac OS, kas bija Apple primara operetajsistema kops 1984. gada. Atskiriba no prieksgajejiem, macOS ir Unix bazeta operetajsistema, kas izveidota uz NeXT 80. gadu otraja puse izstradatas tehnologijas pamata, lidz Apple iegadajas kompaniju 1997. gada sakuma.

Pirma izlaista versija ir Mac OS X Server 1.0 1999. gada un galda datoriem orienteta versija, Mac OS X 10.0, kas sekoja 2001. gada marta. Kops ta laika ir izlaistas sesas atskirigas ,,gala lietotaja" un ,,servera" versijas, pedeja no tam OS X 10.11 2015. gada septembri. OS X izlaidumi bija nosaukti plesigo kaku vardos, piemeram, Mac OS X 10.5 parasti no Apple un lietotaju puses tiek pieminets ka ,,Leopard" (latviski: leopards). Sakot no OS X 10.9 Mavericks, nosaukumos vairs nebija plesigo kaku vardi, bet gan Kalifornijas vietu nosaukumi. Kops 2016. gada WWDC 2016 konferences, kad tika pazinots par operetajsistemas nosaukuma mainu uz macOS, Apple saka izmantot savai jaunakajai operetajsistemai vardu "Sierra", kas spanu valoda nozime "kalns".

Servera versija, Mac OS X Server, bija arhitektoniski loti lidziga galda datora versijai, tacu parasti tika darbinata uz Apple Macintosh servera linijas aparaturas. OS X servera versija ir ieklauti grupu parvaldibas un administracijas programmaturas riki, kas nodrosina iespeju erti pieklut pie galvenajiem tikla servisiem, tai skaita, pasta serverim, Samba serverim, direktorija serveriem un DNS serverim. 2012. gada Apple pazinoja, ka maina nosaukumu no Mac OS X uz OS X.

Apple razo ari pielagotas macOS versijas, kas paredzetas lietosanai kada no trim specialajam iericem -- Apple TV, iPhone un iPod touch. Modificeta OS ietver tikai to, kas nepieciesams sai attiecigajai iericei (nevajadzigie draiveri un komponentes ir nonemtas), lai ari dazi avoti norada, ka ar vienkarsiem panemieniem tos vareja uzinstalet ari apgrieztaja Mac OS versija.

WWDC 2016 konference Apple pazinoja, ka mainis operetajsistemas nosaukumu uz macOS, lai tas butu lidzigs citiem Apple operetajsistemu nosaukumiem, ka iOS, watchOS un tvOS.

OS X ir bazets uz Mach kodola un atvasinats no BSD Unix implementacijas Nextstep ietvaros. Nextstep bija objektorienteta operetajsistema, ko izstradaja Stiva Dzobsa kompanija ,,Next", pec tam, kad vins 1985. gada pameta Apple. Kamer Dzobss bija aizgajis no Apple, Apple centas radit nakamas paaudzes OS ar Taligent un Copland projektiem, tacu bez panakumiem.

Galu gala NeXT izveidota operetajsistema -- taja laika saukta par OpenStep -- tika izveleta par pamatu Apple jaunajai OS un Apple pilniba iegadajas NeXT kompaniju. Stivs Dzobss atgriezas Apple ka pagaidu CEO un velak atkal kluva par CEO, vadot programmetajiem draudzigas Openstep parveidosanu par tadu sistemu, kuru pienemtu Apple pamata tirgus -- majas lietotaji un radosie profesionali. Projekts sakotneji bija pazistams ka Rhapsody, velak tas tika pardevets par Mac OS X.

Ar katru jaunu versiju OS X pakapeniski samazina uzmanibu attieciba uz savietojamibu ar ieprieksejam OS X versijam un palielina uzsvaru uz ,,digitala dzives stila" lietojumprogrammam, piemeram, iLife komplektu, uzlabotam biznesa lietojumprogrammam (iWork), integretu majas izklaides (Front Row) mediju centru. Katra versija ietver ari izmainas vispareja saskarne, piemeram, sukata metala (brushed metal) ariene tika pievienota versija 10.2, vienotas virsrakstjoslas ariene versija 10.4, un nelielas izmainas ,,ielas gaismu" pogu ariene.

Mac OS X iepakojuma izskats. No kreisas uz labo: Cheetah/Puma (1), Jaguar (2), Panther (3), Tiger (4), un Leopard (5).

Mac OS X ir radikala novirzisanas no ieprieksejam Macintosh operetajsistemam; ta pamata esosa kodu baze ir pilnigi atskiriga no ieprieksejam versijam. Ta kodols, saukts Darwin (pirms tam Mach), ir briva un atverta pirmkoda Unix operetajsistema (OS) kas ir izveidota, balstoties uz XNU kodola, kurai ar komandrindas saskarni ir pieejamas standarta Unix iespejas. Apple par Darwin izveidoja slani ar vairakam komponentem, tai skaita Aqua saskarni un jaunu Finder, lai nobeigtu uz lietotaja saskarni bazetu operetajsistemu, kas ir OS X.

OS X ietver vairakas iezimes, kas bija paredzetas, lai OS padaritu stabilaku un uzticamaku, neka Apple ieprieksejas operetajsistemas. Piemeram, prioritarais vairakuzdevumu rezims un atminas aizsardziba uzlabo sistemas speju darbinat vairakas lietotnes vienlaikus bez to savstarpejas partrauksanas vai sagrozisanas. Vairaki OS X arhitekturas aspekti ir atvasinati no Openstep, kas tika planots ka parnesams no vienas platformas uz citu. Piemeram, Nextstep tika parnests no sakotnejam 68k-bazetam NeXT darba stacijam un citu arhitekturu, pirms Apple nopirka NeXT, un Openstep velak tika parnests uz PowerPC arhitekturu ka dala no Rhapsody projekta.

Pati redzamaka izmaina ir Aqua tema. Noapaloto sturu, caurspidigu krasu un iesvitrojuma lietojums -- lidzigi, ka pirmaja iMac korpusa dizaina -- dod vairak teksturu un krasu, salidzinot ar to, ko piedavaja OC 9 ,,Platinium" lietotaja saskarne. Daudzi operetajsistemas vecako versiju lietotaji nopela jauno izskatu ka klirigu un bez profesionalas elegances. Tacu citi uzskatija Aqua par drosmigu un inovativu soli uz prieksu, laika, kad lietotaju saskarnes tika uzskatitas par ,,blavam un garlaicigam". Neskatoties uz stridigo diskusiju, izskats bija tulit atpazistams un pat vel pirms tam, kad tika izlaista pirma OS X versija, citi izstradataji saka veidot izskatus pielagojamam lietotnem. kas atdarinaja Aqua izskatu. Zinama mera Apple izmantoja veiksmigo pareju uz so jauno dizainu ka lidzekli, vairakkart draudot ar tiesu darbiem pret personam, kas radija vai izplatija programmaturu ar saskarni, ko kompanija uzskatija par atvasinatu no tas ar autortiesibam aizsargata dizaina.

OS X ietver savus programmaturas izstrades rikus, no kuriem prominentakais bija integreta izstrades vide ar nosaukumu Xcode. Xcode nodrosina ar kompilatora saskarni, kas atbalsta vairakas programmesanas valodas, tai skaita C, C++, Objective-C, un Java. Apple Intel parejai, ta tika parveidota, lai izstradataji varetu vienkarsi radit universalas programmas ar merki nodrosinat savietojamibu gan ar Intel bazetiem, gan PowerPC bazetiem Makintosiem.

Lai nodrosinatu vienmerigu pareju no Mac OS 9 uz Mac OS X, tika izveidots Carbon (API). Lietojumprogrammas, kas ir sarakstitas ar Carbon, var tikt dabiski izpilditas abas sistemas. No otras puses, API, ko OS X mantoja no Openstep nav atpakal savietojamas ar agrakam Mac OS versijam. Sos API sobrid no Apple sauc par Cocoa. Sis mantojums ir acimredzams no Cocoa izstradataju puses, nemot vera, ka lielaka dala klasu nosaukumu sakas ar prefiksu ,,NS", kas nozime Nextstep.

OS X atbalsta Java ka ,,prieksrokas programmaturas pakotni" -- prakse tas nozime, ka lietojumprogrammas, kas ir sarakstitas Java, ieklaujas operetajsistema pec iespejas glitak, lai ari joprojam ir savietojama starp platformam un ka lietotaja saskarne, kas ir sarakstita Swing, izskatas gandriz tiesi tapat ka dabiga Cocoa saskarne. Tradicionali, Cocoa programmas parsvara ir sarakstitas Objective-C, un Java ir ka alternativa. Tacu 2005. gada 11. julija Apple pazinoja, ka ,,iezimes, kas ir pievienotas Cocoa OS X versijas velak ka 10.4, netiks pievienotas Cocoa-Java programmesanas saskarnei."

Ta ka OS X ir bazets uz UNIX, vairums programmaturas pakotnu, kas sarakstitas lietosanai BSD vai Linux, var tikt parkompiletas lietosanai OS X. Tadi projekti, ka Fink, MacPorts un pkgsrc nodrosina jau sakompiletas vai saformatetas pakotnes. Kops 10.3 versijas OS X ietvera X11.app, X Window System grafisko saskarni Unix programmam Apple versiju, ka izveles komponenti instalacijas laika. Lidz OS X (Tiger) ieskaitot, Apple implementacija bija bazeta uz X11 licenses XFree86 4.3 un X11R6.6. Visas sakomplektetas X11 versijas, kas ietver logu parvaldnieku, kas ir lidzigs OS X izskatam un bija samera labi integrets OS X, ari lieto dabisko Quartz renderesanas sistemu. Agrakas OS X versijas (kuras X11 netika ieklauts) ari vaejar izpildit X11 lietojumprogrammas izmantojot XDarwin.

Agrinakajam OS X versijam, standarta atbalstita aparaturas platforma ir pilna Macintosh datoru linija (parnesajamie, galda vai serveri), kas bazeti uz PowerPC G3, G4 un G5 procesoriem. Velakas versijas partrauca atbalstu atseviskai vecakai aparaturai, piemeram, Panther neatbalsta ,,smilskrasas" G3 procesorus un Tiger neatbalsta sistemas, kas tika izlaistas, pirms Apple ieviesa FireWire portus. OS X versija Leopard bija partraukusi atbalstu visiem PowerPC G3 un PowerPC G4 procesoriem ar takts frekvenci, kas ir zemaka ka 867 MHz. Ieviesot MacBook Air, kam nav FireWire portu, Leopard nav nepieciesams FireWire ports. Tomer tresas puses ir izstradajusas tadus rikus, ka XPostFacto un ielapus, kas uzlikti instalacijas diskam, lai dotu iespeju instalet OS X jaunakas versijas uz sistemam, ko Apple oficiali neatbalsta, tai skaita atseviskas pirms G3 sistemas. Iznemot iezimes, kuram ir nepieciesama specifiska aparatura (piemeram, grafiska akceleracija un DVD rakstisana), operetajsistema piedava tadu pasu funkcionalitati uz visam atbalstitam aparaturam.

OS X PowerPC versijas pirms Leopard saglaba savietojamibu ar vecakam Mac OS lietojumprogrammam ar emulacijas vidi Classic, kas lietotajiem lauj palaist Mac OS 9 ka procesu OS X ietvaros, tadejadi lielaka dala programmu, kas darbojas uz Mac OS 9, bija lietojamas ari OS X. Classic netiek atbalstits uz Intel-bazetiem Makintosiem un Mac OS X 10.5 ,,Leopard" versija. Sakot ar 10.6 "Snow Leopard", PPC arhitektura vairs netiek atbalstita, tadel Classic ari saja operetajsistema nebija ieklauts.

Dazi lietotaji bija parsteigti, ka OS X tika atbalstits uz sistemam, kas naca ar G3 vai velaku procesoru no rupnicas, tacu netika atbalstitas masinas ar tresas puses procesoru kartem. Piemeram, Power Mac 7300, ja ta procesors sabojajas, to vareja viegli atjauninat ar G3 procesoru uz meitas plates, kas biezi maksaja gandriz tikpat, ka identiska originalas shemas aizvietosana. Lietotajs velak vareja doties uz to pasu veikalu un iegadaties OS X jauninajumu uz CD, lai ari nav garantets, ka si procedura noteikti stradas.

Apple pareja uz Intel procesoriem

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

2002. gada aprili eWeek zinoja par baumam, ka Apple bija OS X versija ar segvardu Marklar, kas var tikt darbinata uz Intel x86 procesoriem. Marklar idejas pamata bija nodrosinat OS X funkcionesanu uz alternativas platformas gadijuma, ja Apple klutu neapmierinata ar PowerPC platformas progresu. Sis baumas norima 2005. gada maija, kad vairaki mediju avoti, ka Wall Street Journal un CNET zinoja, ka Apple tuvakajos menesos pazinos par Marklar.

2005. gada 6. junija Stivs Dzobss apstiprinaja sis baumas, pazinojot sava runa gadskartejas Apple Pasaules izstradataju konferences (Apple WWDC) laika, ka Apple veiks pareju no PowerPC uz Intel procesoriem nakamo divu gadu laika un ka Apple atbalstis abas platformas parejas laika. Iepriekseja reize, kad Apple mainija procesoru saimes no Motorola 68K procesora uz IBM/Motorola PowerPC -- Apple ieklava jaunaja OS Motorola 68K emulatoru, kas nodrosinaja gandriz visu 68K programmaturu darbibu automatiski uz jaunas aparaturas. Apple atbalstija 68K emulatoru 11 gadus, un partrauca atbalstu parejas uz Intel procesoriem laika. Jaunaja OS, kas paredzeta Intel bazetajiem Makiem, ir ieklauts Rosetta binaras translesanas slanis, kas nodrosina, ka PowerPC kompiletas programmaturas darbibu uz Intel OS X masinam, tomer jaunajos Intel Mac datoros Apple partrauca atbalstu Classic rezimam. Tresas puses emulacijas programmas ka Mini vMac, Basilisk II un SheepShaver nodrosina atbalstu agrakajam Mac OS versijam ari uz Intel datoriem. Xcode jauna versija un tas pamata komandrindas kompilatori atbalsta universala koda izveidi, kas darbotos uz abam arhitekturam.

Programmatura, kas ir tikai pieejama PowerPC, tiek atbalstita ar Rosetta, tacu Apple mudina izstradatajus veidot universalos kodus ar atbalstu gan PoverPC, gan x86. Uz Intel bazetajiem Makiem universala koda programmaturai vajadzetu darboties atrak neka programmaturai, kas ir paredzeta tikai PowerPC, un darbinata ar Rosetta. Turklat atseviska PowerPC programmatura, ka kodola paplasinajumi un sistemas uzstadijumu spraudni, netiek atbalstita uz Intel Makiem. Lai gan un Intel Makintosiem var darbinat PowerPC, x86 un universalos kodus, PowerPC Maki atbalsta tikai universalos un PowerPC kodus.

Mac OS X v10.5 saglabajas atbalsts PowerPC platformai. Dzobss ir ari apstiprinajis baumas, ka Apple visu izstrades laiku ir bijusas OS X versijas, kas ir darbinamas uz Intel procesoriem. Ka jau tika minets, sada starp platformu iespeja jau eksisteja no pasiem OS X iesakumiem. Openstep tika portets uz vairakam arhitekturam, tai skaita x86, un Darwin ietvera atbalstu gan PowerPC, gan x86. Apple izstradatais OS X nedarbojas uz citiem Intel kompjuteriem, tadel OSx86 kopiena izstrada modificetas OS X versijas un ipasu programmaturu, kas lauj darbinat so sistemu ari uz citiem Intel x86 datoriem. Lai gan ar mineto programmaturu iespejams instalet originalu, legali iegadatu Mac OS uz ne-Apple datoriem, pats instalesanas process uz ne-Makintosa parkapj Apple lietotaja vienosanos (EULA)..

Galvenas iezimes

[labot so sadalu | labot pirmkodu]
Dashboard lauj izsaukt pari galda virsmai miniaturas programmas - ,,vidzetus" (widgets). Aktivizesanas bridi Dashboard parlido pari ekranam.
  • Aqua -- plustosa grafiskais lietotaja interfeiss ar udenim lidzigiem elementiem.
  • Automator -- lietotajprogramma, kas paredzeta automatisku dazadu uzdevumu izpildi (ieviesta 10.4 versija).
  • Dashboard -- mazu lietotajprogrammu -- galda virsmas vidzetu pilnekrana grupa, ko var izsaukt un aizraidit ar vienu taustinu (ieviesta 10.4 versija).
  • Expose -- ietver tris funkcijas, kas uzlabo pieejamibu starp logiem un galda virsmu. Funkcijas nodrosina tuliteju visu atverto logu paradisanu miniaturu veida vieglakai navigacijai starp dazadiem uzdevumiem, paradit visus atvertos logus ka miniaturas no pasreizejas lietojumprogrammas un noslept visus logus lai pieklutu galda virsmai (ieviesta 10.3 versija). Ar 10.6 Expose iegust jaunu dizainu un piedava dazadas aktivizesanas, programmu parslegsanas, logu kartosanas un logu prieksskatisanas (lidzigi Quick Look) funkcijas.
  • Finder -- failu parluks, kas nodrosina atru piekluvi visiem datora apgabaliem.
    • Quick Look nodrosina dinamisku datu apskatus (tai skaita video un vairaku lapu dokumentus) bez to galveno lietojumprogrammu atversanas (ieviests 10.5 versija). Objekta saturu iespejams aplukot, iezimejot to un nospiezot taustinu Space.
    • Spotlight mekletaja tehnologija nodrosina atrus reallaika failu, vestulu un citas informacijas meklesanu, kas balstita uz objekta rekvizitiem un/vai saturu (ieviesta 10.4 versija).
  • FileVault -- fakultativa lietotaja datnu kriptesana ar ar AES standartu (128 bitu atslegas tika ieviestas 10.3 versija un 256 bitu atslegas 10.5 versija).
  • Front Row -- mediju skatitaja saskarne, kur piekluvei tiek izmantota tastatura un talvadiba - Apple Remote (ieviesta 10.4 versija).
  • Globala lietojumprogrammu Servisu izvelne -- pareizrakstibas parbauditajs, ipaso rakstzimju palete, krasu izvelne, fontu izvelne un vardnica.
  • Integretie sinhronizacijas servisi -- sistema, kas lauj lietojumprogrammam pieklut centralizetai dazadu lietotaju datu elementu datubazei, tai skaita kalendara un kontaktu vienumiem. Operetajsistema parvalda konfliktejosus redigejumus un datu atbilstibu (ieviesta 10.4 versija).
  • Spaces -- galda virsmas organizacijas riks, kas var radit un parvaldit vairakas virtualas galda virsmas un attelot tas lidzigi Expose saskarnei (ieviests 10.5 versija).
  • Cover Flow -- trisdimensionala grafiska lietotajsaskarne, kas ir ietverta iTunes, Macintosh Finder un citos Apple Inc. produktos, kas paredzeta virtualai datnu un ciparu mediju biblioteku parmeklesanai (ieviesta 10.5 versija)
  • Time Machine -- automatiska rezerves kopiju tehnologija, kas lietotajiem lauj apskatit un atjaunot datnu un lietojumprogrammu ieprieksejas versijas (ieviesta 10.5 versija).

Rakstzime X ir romiesu cipars, un oficiali tiek izrunata ka ,,desmitais". Tas ir nakamais izlaidums, sekojot ieprieksejo Macintosh operetajsistemu numeracija (piemeram, Mac OS 8 un Mac OS 9).

OS X versijas bija nosauktas plesigo kaku vardos lidz 10.9 versijai kad Apple saka lietot OS X nosaukumos Kalifornijas vietas. Apple ieksejai lietosanai versijai 10.0 pirms izlaisanas bija segvards ,,Cheetah (latv. "gepards"), un 10.1 versija bija ar segvardu ,,Puma. Pec nebeidzamajam baumam ap 10.2 versiju ar segvardu ,,Jaguar", Apple produktu marketinga nodala saka atklati lietot so segvardu, lai sekmetu operetajsistemas pardosanu. Versija 10.3 tika izplatita ka ,,Panther", 10.4 ka ,,Tiger, 10.5 ,,Leopard,10.6 "Snow Leopard", 10.7 ''Lion'', 10.8 ''Mountain Lion'' un 10.9 ''Mavericks''. "Panther", "Tiger, "Leopard" un "Snow Leopard"ir registretas ka Apple' precu zimes, tacu "Cheetah", "Puma" un "Jaguar" netika registretas. Tapat Apple ir registrejusi precu zimes "Lynx" (latv. lusis) un "Cougar" (latv. kuguars).

Datoru mazumtirgotajs Tiger Direct iesudzeja Apple par nosaukuma ,,Tiger" lietosanu, tacu 2005. gada 16. maija ASV federala tiesa lema, ka Apple, lietojot so nosaukumu, neierobezo Tiger Direct precu zimes tiesibas.

Mac OS XMac OS XMac OS XMac OS XMac OS XMac OS XMac OS XMac OS XA/UXA/UXA/UXMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OSMac OS

Mac OS X 10.0 (Cheetah)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]
Mac OS X 10.0 "Cheetah"

2001. gada 24. marta Apple izlaida Mac OS X v10.0 (kompanijas ieksiene tam tika lietots segvards Cheetah). Sakotneja versija bija lena un ar iespejam nepabeigta, un tas izlaisanas bridi pieejamas bija maz lietojumprogrammas, no kuram lielaka dala bija no neatkarigajiem izstradatajiem. Lai ari vairaki kritiki vedinaja, ka operetajsistema nebija gatava adaptacijai no vairakuma pateretaju, kritiki ari atzina tas sakotnejas izlaides nozimi, ka pamatam, uz kura veikt uzlabojumus. Tikai Mac OS X izlaide vien tika uznemta no Macintosh sabiedribas ka liels sasniegums, jo meginajumi pilniba parstradat Mac OS bija notikusi jau kops 1996. gada un aizkavejusies del neskaitamam neveiksmem. Pec vairaku kludu labojumiem (bugfixes), operetajsistema kluva ieverojami stabilaka.

Mac OS X 10.5 (Leopard)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]
Mac OS X 10.5 "Leopard"

Mac OS X v10.5 "Leopard" tika izlaists 2007. gada 26. oktobri. Apple to deveja par lielako Mac OS X atjauninajumu. Tas ietvera vairak ka 300 jaunas iespejas. Leopard atbalsta gan PowerPC gan Intel x86 bazetos Macintosh datorus. Viens DVD darbojas uz visiem atbalstitajiem Makiem (tai skaita uz 64-bitu masinam). Jaunas iespejas ietver atjauninato Finder, Time Machine, Spaces, Boot Camp, pilnu atbalstu 64-bitu lietojumprogrammam (tai skaita grafiskas lietojumprogrammas), jaunas iespejas tadas lietojumprogrammas ka Mail un iChat un vairakas jaunas drosibas iespejas.

Leopard ir UNIX 03 specifikacijai atbilstoss produkts. Ta ir ari pirma uz BSD bazeta OS, kas ir sanemusi UNIX 03 sertifikaciju. Standarta Mac OS jaunaka atjauninajuma pakotne par nelielu piegades un apstrades samaksu ir pieejama visiem pateretajiem, kas 2007. gada 1. oktobri vai velak no Apple vai Apple autorizeta izplatitaja ir iegadajusies atbilstosu Macintosh sistemu.

Mac OS X 10.6 (Snow Leopard)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

Mac OS X v10.6 ''Snow Leopard'' tika izlaists 2009. gada 28. augusta. Nevis sniedzot lielas izmainas izskatam un galalietotaja funkcionalitatei, ka tas bija uz ieprieksejam OS X versijam, Snow Leopard fokusejas uz nelielam izmainam ka piemeram: palielinot veiktspeju, efektivitati un operetajsistemas stabilitati. Vairumam lietotaju, visvairak pamanamakas izmainas bija: diska, operetajsistema sastingst pec tam kad ir veikta tira instalesana salidzinot ar Mac OS X 10.5 Leopard, atsaucigaku Finder parrakstitu Cocoa, ka ari uzlaboto Safari kurs kluva atraks.

Mac OS X 10.7 (Lion)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

Mac OS X v10.7 ''Lion'' tika izlaists 2011. gada 20. julija. Tas atnesa uzlabojumus ieks Apple iOS, ka piemeram: vieglak navigaciju displejam prieks instaletajam aplikacijam un citas jaunas funkcijas.

OS X 10.8 (Mountain Lion)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

OS X v10.8 ''Mountain Lion'' tika izlaists 2012. gada 25. julija. Tas ieklava funkcijas kuras jau bija redzetas uz iOS 5, ka piemeram: Game Center, atbalstu prieks iMessage jaunaja iszinu lietotne, atgadinajumu lietotni atdalitu no iCal (kas velak tika parsaukts uz vardu ''Kalendars'' ka piemeram iOS lietotne). Tas ieviesa ari atbalstu prieks iWork lai varetu noglabat iWork dokumentus ieks iCloud. Pazinojumu centrs tiek atklats, kura datora versija ir lidziga iOS 5 un augstakai versijai. Mountain Lion ieklauj ari atbalstu vairakam Kiniesu funkcijam, ka piemeram: Baidu tiek ieklauta ka viena no mekletajprogrammam Safari parlukprogramma, QQ, 163.com un 126.com servisus prieks e-pasta, kontaktiem un kalendaram. Saja versija ari tika mainits operetajsistemas vards no Mac OS X uz OS X.

OS X 10.9 (Mavericks)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

OS X v10.9 ''Mavericks'' tika izlaists 2013. gada 22. oktobri. Si versija bija pieejama ka bezmaksas atjaunojums visiem kuri lieto Mac OS X 10.6 Snow Leopard vai augstaku versiju.Tam ir 64- bitu Intel procesors. Jaunaja versija tiek ieklautas lietotnes kuras bija tika uz iOS, ka piemeram: Karte un iBooks. Jaunaja versija ir ari uzlabojumi Pazinojumu Centram, uzlabojumi citam aplikacijam un daudzi ne tik pamanami uzlabojumi

OS X 10.10 (Yosemite)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

OS X v10.10 ''Yosemite'' tika izlaists 2014. gada 16. oktobri. Saja versija tika ieviests jauns dizains kurs bija lidzigs iOS 7 versijai, kurs paredzets, lai iezimetu vairak minimalu, teksta pamata ''platu'' dizainu ar caurspidiguma efektiem un intensivaki piesatinatam krasam. Apple jauna iezime Yosemite operetajsistema ir ''Handoff'', kas atlauj lietotajiem kuri lieto iPhone ar iOS 8.1 vai jaunaku versiju, atbildet uz telefona zvaniem, sanemt uz sutit iszinas un pabeigt nepabeigtus e- pastus uz savu Mac datoru.

OS X 10.11 (El Capitan)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

OS X v10.11 ''El Capital'' tika izlaists 2015. gada 30. septembri. Apple nodeveja so versiju ka ''Precizejumi prieks Mac pieredzes'' un ''Uzlabojumi sistemas darbibai'', neka jaunas funkcijas. Uzlabojumi ieklauj publisko transportu karsu lietotne, GUI uzlabojumi piezimju lietotne, San Francisko ka sistemas fona attels un iepazistinasanu ar Sistemas Integritates Aizsardzibu. Metal API, lietotne uzlabojot programmaturu, tika atklata saja operetajsistemas versija, kurs pieejams visos Mac datoros no 2012. gada.

macOS 10.12 (Sierra)

[labot so sadalu | labot pirmkodu]

macOS v10.12 ''Sierra'' tika izlaista WWDC 2016 konference. Apple pazinoja ka mainis operetajsistemas nosaukumu no Mac OS X uz macOS, lai jaunais nosaukums butu lidzigs citam Apple operetajsistemam, ka piemeram: iOS, watchOS un tvOS. Jaunas funkcijas ir: Siri Mac datoros, optimizeta datora glabatuve un uzlabojumi attelu, iszinu un iTunes aplikacijas.

Autoritativa vadiba